Mīlēt ienaidnieku

Tuvinieki nevēlas mūs sāpināt, draugi nevēlas mūs aizvainot. Tāpēc dažas lietas par sevi varam nezināt daudzus gadus. Dažkārt ienaidnieki ir vienīgie, kas pasaka patiesību. Varbūt tāpēc Jēzus aicina sadraudzēties ar saviem ienaidniekiem, mīlēt tos? Mums nepieciešams alternatīvs skatījums uz mūsu dzīvi, grūdiens, kas spiež atstāt tik ērtās “savas patiesības” pozīcijas.

Bieži par ienaidniekiem uzskatām cilvēkus, kuri mums nedara neko ļaunu, tikai nes mums izaicinošu vēsti.

Cilvēki mēdz izstumt no sava redzes lauka milzīgu dzīves daļu. Daudzi ir prasmīgi iemanījušies neredzēt to, ko nevēlas.

Dažās dzīves jomās spējam būt apbrīnojami principiāli, savukārt citās – skandalozi neprincipiāli.

Izkoptā selektīvā uztvere mums ļauj tik ērti un pat “svēti” justies melu pilnā dzīvē. Nevienam neļausim to apšaubīt! Par liekuļiem vai meļiem mūs taču sauc tikai mūsu ienaidnieki!

Vai – varbūt tomēr ne?

Varbūt tie ir mūsu labākie draugi.

Draugs ir cilvēks, kurš uzdrīkstas sacīt patiesību arī tad, ja tā ir neērta. Un, ja draugu vidū tādu cilvēku vairs nav, tad bieži patiesību dzirdam vairs tikai no “ienaidniekiem”, kuri garīgā nozīmē var būt mūsu patiesākie draugi.

Ričards Rors raksta: “Gadiem ilgi esmu lūdzis, lai katru dienu saņemtu vismaz vienu labu pazemojumu, uz kuru man nāktos vērot savu reakciju. Nekā citādi nespēju pamanīt gan savu kārtīgi noliegto ēnas pusi, gan idealizēto personu.”

Mīliet savus ienaidniekus, sadraudzējieties ar tiem! Nereti tie ir jūsu vienīgie  draugi.