Universālais Kristus un neuniversālie cilvēki

Kāds izdevējs reiz sacīja: izdot grāmatu, kuras nosaukumā ir vārdi “Jēzus” vai “Kristus”, nozīmē rēķināties, ka tā netiks labi pirkta. Vai cilvēki būtu kļuvuši “bezdievīgāki”? Gluži pretēji – socioloģiskie pētījumi rāda, ka interese par garīgumu pieaug. Varbūt daudzi ir noguruši no runām, kurās pārāk bieži atkārtots Kristus vārds? Varbūt tieši tie cilvēki, kas gadiem ilgi runājuši par Kristu (es, starp citu, esmu viens no viņiem…), šo vārdu tā nodeldējuši, ka tas zaudējis jelkādu pievilcību? Diemžēl runas par Dievu nereti vairāk pasaka par pašiem runātājiem nekā par Dievu.

To, ka kristietība piedzīvo krīzi, atklāti atzīst pat pāvests – lai atceramies viņa tikko Ziemassvētku laikā sacīto (sk. šeit ). Taču krīzi piedzīvo nevis Dievs, bet cilvēku veidotie pieņēmumi par viņu un veids, kādā par viņu atkal un atkal tiek runāts.

Kāpēc daudzus dziļi uzrunā Ričarda Rora rakstītais? Viņa garīgums aptver ne tikai galvu, bet visu cilvēku kopumā – garu, emocijas, ķermeni.  Viņš apraksta savu pieredzi, un pieredzi vienmēr var atšķirt no prāta konstrukcijām. Viņš raksta patiesi un mīloši. Tik patiesi var rakstīt tikai sirms, vieds vīrs, kas stāv uz Mūžības sliekšņa un vēlas dalīties ar svarīgāko, nevienam neiztopot un neko neslēpjot. Viņam nav nevienam nekas jāpārdod vai jāpierāda savs kristīgums. Tik patiesi var rakstīt tikai savu tradīciju un Baznīcu dziļi mīlošs cilvēks, kam mīlestība neļauj klusēt par mīlamā trūkumiem.

Rors neizdomā neko jaunu, bet godīgi izskaidro pamatjautājumus: kas ir kristīgās vēsts galvenā jēga? Ko Jēzus vēlējās mums nodot, parādīt, mūsos pamodināt? Rors ved pie tā, ko zināja “nemācītie” Jēzus mācekļi un pirmie kristieši, bet kas vēlākajos dogmu cīniņos nereti “pazuda tulkojumā”. Proti, kristietība ir attiecības ar Lielo Noslēpumu, kurš mūs radījis; tā ir ļaušana, lai Dievs mūs veido un maina. Un Dieva universālums nozīmē, ka viņš ir sastopams visur un visā. Ir tikai jāpamostas un jāieskatās.

“Pierādījums tam, ka esat kristietis, ir jūsu spēja saskatīt Kristu visur citur.” (R.Rors)

Kristietībā, kristīgajā tradīcijā ir kaut kas dziļš un autentisks. To jūt neskaitāmi cilvēki, taču diemžēl nereti viņiem traucē veids, kādā šī vēsts tiek pausta. Daudzus jautājumus izraisa arī sludinātāju ticamība. Nereti rodas sajūta, ka daudzi, kas runā par Kristu, kaut ko būtisku par viņu nezina, citādi tā nerunātu.

Paiet ilgs laiks, kamēr nonākam mazliet dziļāk par ārēju (t. s. “kulturālo”) kristietību un saprotam, ka stāsts nav par kādu lielisku ideoloģiju, kura jāaizstāv un jāizplata ideoloģijām raksturīgā veidā, bet gan par Brīnumu, kas mūs maina, par apslēptu mantu, kas atklājas to cilvēku sirdīs, kuri ļauj sevi lietot.

Rors raksta: “Vairākas Rakstu vietas nepārprotami norāda, ka Kristus ir pastāvējis jau kopš iesākuma, tā ka Kristus nav sinonīms Jēzum. Bet, piekabinot Jēzus vārdam “Kristu” tā, it kā tas būtu viņa uzvārds, nevis veids, kādā Dieva klātbūtne ir cauraudusi visu matēriju jau kopš pasaules sākuma, kristieši savā domāšanā kļuvuši visai pavirši. Mūsu ticība kļuvusi par konkurējošu teoloģiju ar dažādām konfesionālām pestīšanas teorijām, nevis universālu kosmoloģiju, kurā visi var dzīvot, saglabājot cieņu.”

Šī grāmata piedāvā aizraujošas un dziļas pārdomas par universālo Kristu un (diemžēl) pagaidām vēl neuniversālo cilvēku. Par Dievu, kurš atklājas tūkstoš veidos un formās, un cilvēku, kuram laiku pa laikam ir grūti izturēt tik lielu Dievu.

Kāds mistiķis raksta: “Lielākā daļa vārdu kaut ko stāsta par Dievu, lai gan tiešā veidā viņu nepiemin.” Grāmata mudina pārdomāt: vai ļausim visaptverošajam, universālajam mūs paplašināt un “universalizēt”, vairs necenšoties novilkt viņu savas šaurības un aizspriedumu līmenī?

Tam, kurš meklē tikai vienu grāmatu, kas pavēstītu būtiskāko par kristietību, varētu ieteikt šo. Pārsteidzoša, skaista, dziļa, neuzbāzīga un ceļā aicinoša.

Rors raksta: “Universālais Kristus visdziļākajā intuitīvajā līmenī cenšas mums pavēstīt, ka uz šīs zemes ir tikai Viena Dzīvība, Viena Nāve un Vienas Ciešanas. Mēs visi esam aicināti būt uz viena – patiesībā vienīgā – viļņa. Ja vēlaties, varat to saukt par Realitāti. Mēs visi tajā esam kopā.”

Šķiet, beidzot esam apjautuši, ka vārdus “reliģija”, “ticība” un “Dievs” cilvēki saprot ļoti atšķirīgi. Tas, ka kāds lieto mums pazīstamus vai svarīgus vārdus, vēl neko nenozīmē. Tieši tāpēc ir tik daudz atšķirīgu garīguma traktējumu, un tieši tāpēc Ričarda Rora grāmatas ir absolūti nepieciešamas. Nav pārsteidzoši, ka daudzi reliģijas nomocīti cilvēki, tieši pateicoties viņam, ir atguvuši ticību. Jā, lasot, pārdomājot un varbūt izdzīvojot grāmatu, atklāsiet, ka jūsu sākotnējā nojauta bijusi pareiza: kristietība ir kas vairāk. Tā nav nogurusi, vecišķa, ceremoniju izpušķota un skandālu plosīta tradīcija.

Iespējams, drošākais un galvenais ceļš pie Dieva universāluma, pie Universālā Kristus ir mīlestība. Rors raksta: “Mīlestība nemitīgi rada nākotnes iespējas, kas kalpo visu iesaistīto labumam, – pat tad (un jo īpaši tad), ja kaut kas noiet greizi. Mīlestībā atrodas vieta visai cilvēciskajai pieredzei – gan labajai, gan sliktajai, un tas nav pa spēkam nekam citam. Nekam. Mīlestība neapturami plūst un apiet visus šķēršļus, gluži kā ūdens. Ne mīlestība, ne ūdens nekad nemeklē augstāko vietu – tie vienmēr tiecas pēc zemākās. Veselīga reliģija palīdz cilvēkiem ienest šo fundamentālo pamatmīlestību apziņā, kura arvien paplašinās. Šādas reliģijas mērķis ir veicināt pamošanos, nevis kārtības ieviešanu.”

Dievs vienkārši ir. Viņam nav nekas jāpierāda. Viņa gaisma vienkārši spīd. Tā vienmēr spīd visu lietu un visu cilvēku iekšienē, un tai nav nekāda sakara ar izkārtnēm, viedokļiem un komentāriem.

Tā uzmirdz iekšējas vērības un atvērtības brīžos.

Tā ir nenopelnāma Dāvana.

Tā vienkārši ir, un tai nekas nav jādara, lai pierunātu sevi pamanīt.

Tā ir Ziemassvētki, Patiesās Būtības dzimšana cilvēcē un cilvēkos.

Tā ir neapstādināma norise.

Mēs varam tai traucēt.

Taču varam arī atļaut tai plūst caur mums, darot mūs lielākus, plašākus, dziļākus.

Universālajam Kristum ļoti vajag universālus, atvērtus cilvēkus.

Ričards Rors. Universālais Kristus. Kā aizmirsta patiesība var izmainīt visu, ko redzam, kam ticam un uz ko ceram. Apgāds Zvaigzne ABC.