Mēs jau esam Latvija...

Pirms dažām dienām mani ļoti iepriecināja jaunākais mazdēls Renārs, kurš vēl apmeklē bērnudārzu. Viņš uzrakstīja uz lapas visu Latvijas valsts himnas tekstu. Viņš to iemācījies arī nodziedāt.

Dievs, svētī Latviju! Par ko vēsta himnas pirmie vārdi?

Vārds svētība atgādina, ka, par spīti visam bezjēdzīgajam un nepilnīgajam mūsos un ap mums, mūsu dzīvē nemitīgi ir klātesoša jēga un labais.

Svētība ir milzīgs, neapstādināms spēks. Tas iedvesmo darīt labu. Tas iedvesmo ar taisnu muguru izdzīvot savas dzīves aicinājumu.

Svētība ir spēks, kas spējīgs pārvērst pilnīgi visu. Bailes – mīlestībā, naidu – priekā, šaubas – pārliecībā, skaudību – pateicībā.

Svētība ir spēks, kas iedvesmo patiesi runāt, mīloši darboties un drosmīgi dzīvot. Tas ir spēks, kas dod drosmi panest Esamības smago nastu kā Dieva radītiem un viņa svētītiem cilvēkiem.

Svētība ir vārds, kas ved mūs pretī briedumam. Tas mudina nevis uzvelt atbildību par dzīvi Dievam vai citiem, bet augt par cilvēkiem, kuri uzņemas atbildību paši.

Svētība ir bagātīgi plūdusi pār mums katrā Latvijas valsts pastāvēšanas dienā, neraugoties uz smagiem vēstures pārbaudījumiem, neraugoties uz uzvarām un sakāvēm, neraugoties uz mūsu drosmi un vājībām.

Svētība ir iespēju plūsma. Pamanīsim to, atvērsimies tai, netraucēsim tai, sadarbosimies ar to!

Savukārt ar vārdu Dievs apzīmējam pašu lielāko, vārdā nenosaucamo Realitāti, kas savieno pilnīgi visu un visus.  

Ja mēs tiešām nākam no šī noslēpumainā Avota, ja visus cilvēkus ir radījis viens Dievs, tad katram cilvēkam un katrai tautai šajā pasaulē ir sava ļoti svarīga vieta un atbildība pret pārējiem. Tas nozīmē, ka cilvēce nevar iztikt bez Latvijas, savukārt Latvijai ļoti vajag pārējo cilvēci.

Ar atvērtu sirdi un prātu dziedot himnu, zinām, ka esam gribēti, esam mīlēti, esam vajadzīgi. Mums ir svarīga vieta pasaules likteņos un savs nozīmīgs uzdevums. Tas jāpaveic mums. Neviens cits to nevarēs izdarīt mūsu vietā. Ja vien mēs piedalāmies… Tā, kā katrs protam, un ar vislabāko, ko katrs spējam. Ar to pilnīgi pietiek. 

Un noslēgumā vēlreiz atsaukšos uz mana mazdēla Renāra vārdiem. "Ja Latvijai ir dzimšanas diena, tad mums visiem arī ir, jo mēs jau esam Latvija," viņš sacīja. Ko tur daudz piebilst...

Dievs, svētī Latviju!