KĀ IZZINĀT NEREDZAMO?

Rietumu pasaule kopš antīkajiem laikiem ir tiekusies pretī zināšanām. Grieķu domātāji sevi sauca par filozofiem – gudrības mīļotājiem. Kurš gan negribētu būt gudrs? Bet – kā līdz tam nonākt? Kā cilvēks var kaut ko droši zināt? Vai zināšanas pašas par sevi ir gudrība?

Kā to apraksta Juris Rubenis savā grāmatā “Starp divām bezgalībām”, ienākot šajā pasaulē cilvēks sevi atrod uz robežas starp divām ārkārtīgi plašām pasaulēm. Viena atrodas ārpus mums. Tās sastāv no parādībām, kuras uztveram ar maņām – lietas, būtnes, norises… Šī pasaule ir tiešām bezgalīga – ne tikai Visuma kopējais mērogs ir cilvēka prātam grūti aptverams, bet visa plašā telpa un laiks ir pārpilna ar sīksīkām detaļām, kuras vēl jo vairāk nevaram visas pamanīt un paturēt prātā…

Bet otra – ne mazāk noslēpumaina pasaule – atrodas mūsos pašos. Kad liekas – jau visu par sevi zinu un saprotu, reizēm dzīvē sagriežas kādi notikumi, kuri atklāj jaunus aspektus un dziļumus… Cik daudz mēs patiesībā spējam? Cik labi sevi zinām? Kādas ir mūsu iespēju patiesās robežas? Vai psihes dziļumos esam saistīti ar visu kopējo kultūru? Un kā skaidrot dažādas pavisam neparastas parādības un sakritības, kuras reizēm pamanām?

Tā nu Eiropa ir izauklējusi arī divas dažādas zināšanu iegūšanas metodes. Viena ir šobrīd populārā zinātne. Tā izaug no sākotnējā haotiska zināšanu uzkrāšanas un pierakstīšanas veida, pamazām ieviešot kārtību un sistēmu. Zinātniskā metode apliecina sevi kā šobrīd precīzāko un labāko ārējās pasaules izzināšanas veidu. Izrādās, ārējā pasaule pakļaujas matemātiskām likumsakarībām. Ja kāds tās ir izzinājis, tam paveras iespējas ne tikai izteikt ticamas prognozes, bet arī mērķtiecīgi ietekmēt notikumu gaitu. Skaidra, loģiski precīza domāšana un iespējami bezkaislīgs, objektīvs eksperiments/novērojums – tie ir labākie līdzekļi ārējās pasaules izzināšanai.

Bet kā ar to iekšējo pasauli? Kā var izzināt to, ko nevar ar acīm ieraudzīt nedz teleskopā, nedz mikroskopā? Kā man izprast savas ilgas? Ko iesākt ar sapņiem? Kur reizēm palikusi jēgas izjūta?

Rietumu tradīcija nav palikusi dīkā arī šajā jomā. Ir uzkrāti daudzi novērojumi un atziņas, kā arī izkoptasnoteiktas garīguma formas – tādas garīgās prakses, kas piemērotas t.s. ezotērajam, uz iekšieni vērstajam, pasaules izziņas veidam. Šajā izziņas veidā valda citi principi, citi patiesības atšķiršanas instrumenti. Un tomēr – arī šeit nav jāpaliek pie haosa, kurā katrs apgalvo, kas ienāk prātā (šādu lietu reizēm pamatoti pārmet visiem, kas cenšas runāt par “ezotērajām” tēmām!). Arī iekšējā pasaulē valda likumsakarības, arī tur notiekošo var pārbaudīt pieredzes ceļā. Tikai tas nenotiek distancēti, bet gluži pretēji – iesaistoties notiekošajā ar visu sevi.

Vai cilvēks ir tikai fizisks ķermenis? Vai – tikai apziņa? Vai negaidītas domas, spēcīgas emocijas, dziļas ilgas un meklējumi pēc jēgas – tas viss jāmācās "atmest", lai iemantotu “iekšējo mieru”? Vai “mieram” var būt dažādas izpausmes? Cik daudz jautājumu! Cik plašs pētāmais lauks!

Rietumu garīgums atšķiras ar akcentu uz cilvēka dvēseles vērtību. Šis senais vārds apzīmē mūsu unikālo esību: katrs cilvēks ir neatkārtojams savā atšķirīgumā. Personība ir unikāls dārgums, un dzīves mērķis ir realizēt savu īpašo ceļu, iepazīt un realizēt savu dvēseli.

Labā ziņa ir tā, ka mums nav jāizgudro viss no jauna. Zinātnē mēs uzticamies citu pētnieku secinājumiem, kaut arī nemitīgi tos pārbaudām. Garīgajā ceļā jau sen pirms mums ir izstrādātas jēgas kartes, kuras grib palīdzēt sevis izzināšanas procesā. Bet šīs senās kartes jāmācās pielietot un adaptēt. Kas ir mans personības tips? Kas šobrīd vajadzīgs manai izaugsmei? Vai mans pasaules uztveres veids var mainīties? Kas tam varētu palīdzēt?

Reizēm, skatīdamies tālu prom un meklēdami kaut ko eksotisku, vēl nedzirdētu, mēs aizmirstam palūkoties tepat līdzās... Mūsu rīcībā ir gan zināšanas, gan instrumenti, kas palīdz atklāt un apgūt iekšējo pasauli. Jo no tās mēs nekur nevaram aizbēgt, un tieši tajā notiekošais nosaka to, vai jūtamies gandarīti un laimīgi.

Nezinu, kā jums, bet man dvēseles ceļš liekas aizraujošs un izziņas vērts.

Pieteikties