Mani piedzīvojumi ar U teoriju

Kad pirms vairākiem gadiem pirmo reizi lasīju grāmatu “U teorija” (Otto Šarmera idejas man “trāpīja” kādā seminārā Šveicē), guvu dažas neparastas pieredzes, par kurām ir vērts pastāstīt. 

Pēc pirmajām divdesmit lappusēm vairs nespēju grāmatu nolikt malā. Tā mani burtiski satvēra savā varā. Es piebremzēju pārējos pienākumus (un tā es daru tiešām reti) un vienkārši lasīju.

Otra lieta, kas jāpiemin, – pārsteigums. Milzīgs pārsteigums. Es nespēju noticēt, ka lasu to, ko lasu – ka šādu darbu varētu būt sarakstījis ekonomists un organizāciju vadības speciālists. Plašums, dziļums un pieskāriens dzīves Noslēpumam, kas bija jūtams šajā grāmatā, man dažkārt atgādināja Meistara Ekharta tekstus.

Un trešā lieta, kas noteikti jāpiemin, bija sajūta, ka kāds detalizēti apraksta ceļu, pa kuru esmu daudz staigājis, nezinot un pat necerot, ka to varētu tik skaidri soli pa solim aprakstīt.

Taču tas bija tikai sākums.

Jo U teoriju nav iespējams apgūt, tikai par to lasot vai klausoties lekcijas.

Apgūt U teoriju nozīmē ne tikai intelektuāli to izprast, bet arī praktizēt – ar atvērtu prātu, sirdi un gribu. Savukārt tas nav iespējams bez konkrētu vingrinājumu apgūšanas.

Un atkal – saprast, ka nepieciešami praktiski vingrinājumi, ir viena lieta. Taču pašam šos vingrinājumus praktizēt, sevišķi kopā ar citiem cilvēkiem, ir ļoti izaicinošs piedzīvojums. Atceros, ka arī man sevī bija jāpārvar samērā augsts pretestības slieksnis, lai, izmantojot konkrētus Šarmera vingrinājumus, pirmo reizi uzdrīkstētos U teoriju praktizēt.

Taču pieredzēju daudziem pazīstamo atskārsmi: jo lielāka pretestība kādā darbseminārā vai retrītā ir jāpārvar, jo nozīmīgāku līdzšinējās pieredzes telpas paplašinājumu var sasniegt. Ar katru nākamo praktizēšanas reizi pretestības slieksnis mazinājās un vairojās prieks par efektīvo instrumentu, kas apgūts. Izmantojot U teoriju, tiešām esmu varējis pieskarties dažiem savas dzīves izaicinājumiem un uzdevumiem jaunā kvalitātē.

Lai gan abas Otto Šarmera grāmatas – “U teorija” un “U teorija īsumā” – jau pirms kāda laika ir izdotas latviešu valodā (Institūts ir pie tā pielicis savu roku), tas diemžēl nenozīmē, ka to saturu būtu apguvuši daudzi.  

U teorija nav “teorija”, bet ārkārtīgi praktiska un tūdaļ pēc apgūšanas pielietojama metode. Tā ir teorija, kas nav domāta tikai ekonomistiem, organizāciju vadības speciālistiem vai vispār kādai atsevišķai profesijai vai disciplīnai. Šī teorija ir par dzīvi, par dzīves dzīļu sastapšanu. Par iespēju, patiesībā pat nepieciešamību pamosties un mainīties – jā, dzīvot savu dzīvi maksimāli plašākajā kontekstā. Patiesi, mīloši un drosmīgi.

Kā atrast īsto atslēdziņu, ar kuras palīdzību bez liekas piepūles atslēgt durvis, kas ved uz tiešām noderīgām zināšanām un pieredzi? Rūpīgi pārdomājuši šo jautājumu, abi ar pieredzējušo vadītāju un uzņēmēju Dr. Andreju Vasiļjevu esam izveidojuši darbsemināru “U teorijas prakse. Ceļš pie manī apslēptā radošuma”. Andrejs pirms vairākiem gadiem arī piedalījies U teorijas seminārā Bostonā, klātienē (šķiet, vienīgais no Latvijas) iepazīstoties ar Otto Šarmeru.

Darbseminārā mācīsimies praktiski apgūt O. Šarmera piedāvātās inovatīvās prakses, kas palīdz pielietot U teoriju dzīvē. Divatā vadot nu jau daudzus seminārus dažādām auditorijām, šķiet, esam intuitīvi uztaustījuši, praktiski prototipējuši un izveidojuši modeli, kas ir iedarbīgs un noderīgs Latvijas cilvēkiem.

Kā mācīties soli pa solim atvērties? Kā uztvert sarežģīto dzīves lauku? Kā vienatnē un kolektīvi veikt nokāpšanu U dziļākajā vietā? Kā ļaut sevi lietot Nākotnei, kas vēlas notikt un meklē rīkus sevis izpaušanai?

Tie ir lielie jautājumi, uz kuriem Šarmers palīdz meklēt atbildes. Taču jāatrod tās katram pašam. Jo, ja vēlies radīt kaut ko patiešām jaunu, tev sevī jānonāk vietā, kurā vēl neesi bijis.

To cenšamies līdzdalīt mūsu veidotajā darbseminārā, kurā, kā varat iedomāties, mēs nepārstāstām Šarmera grāmatu, bet dalāmies ar personisko pieredzi par U kustību, kas ir atklājama visur. Visur, kur vien sastopami patiesi mainoši, transformējoši procesi, kurus Šarmers sauc par “izlīšanu caur adatas aci”. Visur, kur esam spiesti pieredzēt: lai uzkāptu, vispirms ir jānokāpj. Lai dzimtu kas jauns, tam jāatbrīvo vieta. Mēs vairs nevaram atļauties dzīvot pagātnes spriedumu pašapmierinātajā letarģijā. O. Šarmers raksta: “Ja vien paraugāmies uz notiekošo pasaulē ap mums, kļūst pilnīgi skaidrs: atlikt vairs nav laika.”

Šī gada pēdējo semināru par U teoriju kopīgi ar Andreju Vasiļjevu plānojam vadīt 29. septembrī–1. oktobrī garīgo prakšu centrā Stacija. Aicinām arī jūs piedalīties piedzīvojumā!

Sīkāka informācija šeit