Atvērta zinātne un atvērta reliģija

“Viss, ko mana teoloģija saka par pēdējo patiesību, vienmēr paliek priekšpēdējā. Jebkura teoloģija ir mirstīga un tādai tai jāpaliek. Reliģiskie izteikumi ir pārejoši. Uz to norāda grūtības dziļu mistisku pieredzi ietērpt vārdos. Vārdi vienmēr izsaka mazāk nekā pieredze. [...] Man kristietība nozīmē ne tikai formulējumus, bet aicinājumu konkrētā pieredzē. Man reliģijas būtība ir pieredze, bez tās dažkārt nav iespējams pat saprast sakrālos tekstus. [...] Mēs varētu palūkoties uz reliģisko procesu vēl no kādas citas puses, piemēram, jautājot: vai varētu būt tā, ka Lielais Noslēpums, ko latviešu valodā daudzi mēdz saukt vārdā, ko veido pieci burti – Dievs, vēlas mainīt šo pasauli, mainot un izmantojot tieši manu apziņu? Kā es varētu tam vislabāk atsaukties? [...] Zinātnes priekšā, manuprāt, stāv līdzīgi izaicinājumi kā baznīcai: uzdrošināties pieļaut, ka mūsu koncepti, “dogmas”, pieņēmumi ir nepilnīgi. Tāpēc nemitīgi nepieciešams paplašināt savu redzējumu, mācīties būt atvērtam pilnīgi negaidītām atziņām, kas nereti dzimst tajās vietās, no kurām neko svarīgu neesam gaidījuši. Šāda atvērta zinātne un atvērta reliģija ir svētība pasaulei un valstij,” saka Integrālās izglītības institūta direktors, LZA goda loceklis, teologs Juris Rubenis laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”, aicinot ielūkoties aspektos, kuri varētu būt svarīgi mums visiem kā sabiedrībai, kā valstij un kā tautai, atstājot aiz muguras aizejošo gadu un ar piesardzīgām cerībām ielūkojoties atnākošajā gadā.

Pilns intervijas teksts lasāms: https://www.lza.lv/publikacijas/zinatnes-vestnesis