Burves Kirkes jautājumi mums

Kad pavasarī ar meitu pārskatījām Zvaigznes ABC jaunumus, mūs abas ieinteresēja Medlinas Milleres grāmata “Kirke”, mūsdienīgs stāsts par sengrieķu dievieti un burvi. Tagad esam to izlasījušas, pārrunājušas un nonākušas pie vairākām atziņām, ar kurām vēlos padalīties.

Romāns ir nevis klasiskais mīts par burvi Kirki, kura vīriešus pārvērš cūkās (ko viņa tomēr dara!), bet par dievieti, kura meklē savas bezgala garās dzīves piepildījumu un galu galā nonāk pie pārliecības, ka dievu nemirstība nav visu ilgu piepildījums.

Dzīves jēgas meklējumu ceļš ved Kirki cauri vairākiem atklājumiem.

• Vispirms viņa saskaras ar izaicinājumu, ka talants, savas īpašās spējas ir jāatklāj pašai. Neviens viņai nepasaka priekšā, kas ir jādara, lai gūtu prieku par savu esību, un kas dod dzīvei jēgu.
• Kad spējas ir noskaidrotas, Kirkei ir jāattīsta savs talants. Viņai ir jāmācās, jāeksperimentē, jāstrādā, jāpēta un jāizzina, lai varētu sevi pilnveidot. Izrādās, arī dievi nezina visu, arī viņiem ir jāpapūlas, lai sasniegtu rezultātus.
• Lai sevi iepazītu un attīstītu, ir vajadzīgs laiks un vienatne, ieklausīšanās sevī un dabā ap sevi. Kirke vienatnē nonāk pret pašas gribu, viņa tiek izsūtīta uz vientuļo Aiajas salu, kur viņu neviens netraucē, bet arī nepalīdz. Viņai ir daudz laika – daži gadu simti, lai saviem spēkiem, ieklausoties pašas un dabas balsī, pilnveidotu savas mākas, izkoptu spēju just, redzēt un dzirdēt apkārt notiekošo.
• Jaunībā sastrādātās muļķības, kas sākumā likās kā atriebīgs joks – Skillas pārvēršana par rijīgu briesmoni –, brieduma gados Kirki sāpina. Viņa redz postu, ko Skilla nodara cilvēkiem. Daudzus gadu simtus pēc šī notikuma viņa pieņem lēmumu doties jūrā un nogalināt Skillu, lai ūdeņi atkal kļūtu droši kuģošanai. Taču pirmā satikšanās ar briesmoni beidzas ar Kirkes bēgšanu. Ir jāpaiet vēl kādam laikam, jāiegūst dzīves pieredze, gudrība un drosme, lai varētu labot jaunības kļūdas. Un, tikai otro reizi satiekot Skillu, pārvarot bailes un bezspēku, Kirke atbrīvo sevi un pasauli no sloga, ko pati radījusi.
• Kirke mums rāda, ka tikai tad, kad ir drosme pārkāpt citu nospraustās robežas, neatlaidība un uzdrīkstēšanās nelikt sevi pirmajā vietā, viņa saņem visu nepieciešamo, lai aizsargātu un aizstāvētu to, kas viņai ir visdārgākais. Tad, kad Kirke pastiepj roku, lai saņemtu rajas dzēlienu, no kura mocītos neciešamās sāpes, viņa saņem to, pēc kā ir atnākusi.

 

Nereti arī mums, līdzīgi kā Kirkei, aiz muguras ir sev un citiem nodarītas sāpes, kas būtu jāizlīdzina. Ir uzkrāta dzīves pieredze, taču šķiet, ka mūsu īstais talants, mūsu īpašās spējas vēl joprojām ir apslēptas. Mēs jūtam, ka kaut kas mūs aicina, bet neredzam un nezinām, kas tas ir. Mēs ilgojamies pēc piepildītas, jēgpilnas dzīves un nojaušam, ka tā kaut kur tepat blakus ir. Varbūt šis ir īstais brīdis, lai sāktu to meklēt? Un Kirke, iespējams, mums jautā: vai šis mīts tev neliek ieskatīties savā dzīvē, lai atrastu savu sūtību, dvēseli, likteni un lai tu uzdrīkstētos redzēt to, kas tavā dzīvē ir maināms?