Dziļi sevī ieskatījusies

“Divu cilvēku izaugsme nekad nav sinhrona, vienmēr viens no pāra mainās ātrāk, un abiem svarīgi to redzēt, apzināties, saprast un pieņemt. Jāsaprot arī tas, ja otrā cilvēkā izaugsmes procesi nenotiek. Šādā brīdī iekšēji svarīgi noskaidrot, ko man tas nozīmē un kā varam kopā veidot savu dzīves ceļu, jo tas, ka otrs cilvēks neaug, nedrīkstētu būt iemesls viņu pamest. Būtiski atrast kopīgo – ja divi cilvēki ir apprecējušies, ja viņi ir kopā, tātad viņus kaut kas vieno.”

"Strādājot ar sevi, es varu savlaicīgi pamanīt, ka tuvojas dusmu brīdis, un tad māku dusmas nevis apspiest, bet, tās apzinoties, otram daudz mierīgāk pateikt, kas man nepatīk, ko es gribētu mainīt. Ja es to pamanu, tad esmu gatava konstruktīvākam dialogam. Ja manī ir dusmas, bet es nepamanu, ka tās tuvojas, tad var notikt eksplozija."

Intervija lasāma februāra žurnālā Una.