Meditācija un tās medicīniskie aspekti

Juris Rubenis, Dr.theol.

Meditācija un tās medicīniskie aspekti.

(Lekcija lasīta Latvijas Ārstu biedrības 4.starpdisciplinārajā konferencē 2010.gada 27.novembrī. Pirmo reizi publicēta žurnālā Latvijas ārsts, Nr.1, 2011.)

Īsumā

Mans nolūks ir īsi pakavēties pie kāda būtiska bezpriekšmetiskās vai klusās meditācijas aspekta, proti, - kā meditācija tiek un var tikt izmantota medicīnā.

Ievads

Protams, iekams apstājamies pie galvenās tēmas, būtu nepieciešams pavisam īsi raksturot meditāciju.

Sarunu par meditāciju apgrūtina tas, ka ar šo vārdu mēdz apzīmēt visdažādākās prakses un katrs, kam nav slinkums, patiesībā gandrīz jebkuru savu aktivitāti var saukt par “meditēšanu” . Šā iemesla dēļ daudzos cilvēkos pret vārdu meditācija radusies rezervēta attieksme. Tieši tāpēc es vēlētos definēt, par kādu cilvēka aktivitāti runāsim mēs, lietojot jēdzienu meditācija.

Mēs runāsim par kluso, bezpriekšmetisko meditāciju jeb fokusētas uzmanības, vērības izkopšanu, kas māca atvērtu, nevērtējošu, fokusētu savas iekšējās esības un ārējās pasaules uztveri. Meditāciju, kas sniedz plašāku un dziļāku ainu nekā racionālā uztvere un analīze. Meditāciju, kuras nolūks ir veidot viengabalainu, līdzsvarotu personību, kura palīdz iegūt iespējami precīzu izpratni par sevi un pasauli, kurā cilvēks dzīvo.

Meditācija - teorija un prakse

Vārds meditācija atvasināts no latīņu vārda medium – vidus, norādot, ka tā ir pievēršanās savas esības centram. Bieži, sevišķi kristīgajā tradīcijā, kā sinonīms meditācijai ir ticis lietots vārds kontemplācija (no latīņu valodas - con+templāre), kas burtiski nozīmē „būt templī”, „vērot templī” (zīmīgi, ka netiek sacīts ko vērot, to tu pieredzi tikai pašā procesā). Te uzsvērta, ja tā drīkstētu sacīt “esības praktizēšana”, klusējoša „vērošana” ar dvēseli.[1]

Klusā jeb kontemplatīvā meditācija ir sastopama gandrīz visās reliģijās. Tās praksi iespējams identificēt jau pirms 5000 gadiem. Citiem vārdiem, tā ir universāla reliģiska pieredze. Dziļas tās saknes ir arī kristīgajā tradīcijā. Par to gan diemžēl mēs ļoti maz zinām. Mūsdienu teoloģiskā pētniecība atklājusi milzīgu meditācijas procesa līdzību ārēji atšķirīgās reliģijās: hinduismā, budismā, kristietībā, islāmā un jūdaismā.

Zīmīgi, ka tieši meditācijas prakses jomā pēdējās desmitgadēs ir norisinājies intensīvs dialogs starp reliģijām. Savukārt, ja meditācija ir sastopama visās lielajās reliģijās, tas nozīmē, ka tā ir universāls aicinājums visai cilvēcei, katram cilvēkam.[2]

Kā zinām, cilvēks pasauli uztver divējādi: diskursīvi (no latīņu valodas discursus – „kustība, skraidīšana turp un atpakaļ”) un intuitīvi (no latīņu valodas intueri – „vērīgi skatīties”). Tas nozīmē, ka esības izziņa ir iespējama divos veidos – esību cenšoties saprast, vai esību vērojot, apzinoties. Pirmajā gadījumā nepieciešama kustība un darbība, otrajā – apstāšanās un vērība. [3]

Diskursīvajai domāšanai ir ļoti liela nozīme mūsu ikdienā, taču tās problēma ir nespēja uztvert realitāti kā viengabalainu parādību, tā atomizē, sasmalcina gan mūsu domāšanu, gan esību.

Intuīcija ir spēja nonākt līdz esības dziļumiem, esību nesasmalcinot. Intuīcija ir esības akts, kas spējīgs sasniegt lietu būtību. Tā ir spēja kaut ko sajust vai saprast bez domāšanas, nekavējoties. Tēlaini sakot - lai saprastu kādu parādību, diskursīvā pieeja to izjauc sastāvdaļās, intuīcija palīdz to uztvert kopumā. 

Meditācija ir ceļš tālāk par diskursīvo (intelektuālo un emocionālo) uztveri, dziļākā, vienotā, intuitīvā vai, ka teoloģijā mēdz sacīt,  mistiskā apziņā. Meditācijas mērķis ir bremzēt vai pat apstādināt diskursīvo domāšanu, atmodinot intuīciju. Šajā ziņā meditācija ir transformatīva prakse. Mēs pārāk daudz dzīvojam savā galvā, reducējot visu dzīvi tikai uz domāšanu. Meditācija ir ceļš no galvas uz sirdi, galvas un sirds līdzsvarošana ( “Marija visus šos vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī”[4]). Meditācija ir viengabalains, pamodināts esības apzināšanās stāvoklis.[5]

Vēlreiz, īsi kopā ņemot, – meditācijas metode ir disciplinēta pievēršanās esības centram, dziļumiem. Klusuma mācīšanās. Vērības izkopšana. Iztukšošanās no mūs ierobežojošajiem priekšstatiem, domām, pieņēmumiem. Tā ir esība tagad un šeit – šajā mirklī. Viengabalainība, vienpunktība. Esības jeb tīrās apziņas praktizēšana.[6]

Integrāla skatījuma nepieciešamība

Lai varētu gūt vērā ņemamus panākumus jebkurā no dzīves jomām, nepieciešama integrāla, iespējami vispusīgāka pieeja. Te ļoti var palīdzēt pazīstamā apziņas pētnieka un filozofa Kena Vilbera[7] darbi, sevišķi viņa koncepts par 4 kvadrantiem, četriem esības aspektiem, kas noteikti jāņem vērā, lai vispusīgi uztvertu jebkuru parādību, tai skaitā arī cilvēku. Integrāla pieeja nepieciešama gan medicīnas zinātnei, gan teoloģijai, patiesībā katram cilvēkam, vērtējot dzīvi un pieņemot lēmumus. Cilvēks ir vienota psihofiziska būtne. Mūsu mērķis ir iespējami visaptveroša, holistiska cilvēka esības uztvere. Tikai aptverot cilvēku kopumā, mēs spējam izvērtēt cilvēkā notiekošo un, ja nepieciešams,  sniegt atbilstošo palīdzību.

Meditācija un medicīnas zinātne

Meditācijas medicīniskie rezultāti ir tikai viens šīs metodes aspekts, bet ļoti nozīmīgs. Šī iemesla dēļ medicīnas zinātne meditāciju intensīvi pēta jau pēdējos 40 gadus[8] un sevišķi nopietni, pielietojot pašas modernākās tehnoloģijas, pēdējos 10 gadus. Pašlaik ir apkopots milzīgs pētnieciskais materiāls par labvēlīgu meditācijas ietekmi uz cilvēka organismu. Šī pētniecība notiek desmitiem akadēmiskās pētniecības centros, es varētu norādīt uz bagātīgiem interneta resursiem un publikācijām medicīnas zinātniskajos žurnālos. Norobežojoties no tādas pētniecības, kuras metodoloģiju daļa tradicionālās zinātnes pārstāvju sauktu par nepilnīgu, mēs varētu runāt par aptuveni 1500 publicētiem tradicionālās medicīnas zinātnes parametriem atbilstošiem pētījumiem par labvēlīgu meditācijas iedarbību uz cilvēka organismu.

Protams, meditācija ir konkrēta garīga disciplīna, kuras iedarbība ne vienmēr izpaužas ļoti ātri. Visi meditācijas skolotāji apliecina – lai apgūtu meditācijas metodi, nepieciešami vismaz 5 – 6 gadi. Tomēr konkrētus rezultātus cilvēks var sevī pamanīt jau pirmajos meditācijas praktizēšanas mēnešos, tāpēc arī laika ziņā ierobežota pētniecība uzrāda ļoti interesantus rezultātus.

Aizsteidzoties priekšā es gribētu gan skaidri sacīt – mana raksta mērķis nav pozicionēt meditāciju kā disciplīnu, ar kuru aizvietot tradicionālo medicīnu[9]. Mums būtu jāizvairās no sektantiskas vienkāršošanas. Neapšaubāmi tradicionālajai medicīnas zinātnei ir sava nozīmīga vieta, meditācija varētu būt nozīmīgs papildinošs faktors izveseļošanās procesā. Sarežģītu un smagu slimību gadījumā tradicionālā medicīna neapšaubāmi sniegs ātrāku un precīzāku palīdzību. Svarīgi gan iegūt aizvien visaptverošāku skatu – gan uz cilvēku, gan uz slimībām.

Jāpiemin arī fakts, ka meditācijas medicīniskajā pētniecībā jāsastopas ar zināmām metodoloģiskām grūtībām. Vispirms – cilvēku psihofizioloģiskā struktūra atšķiras – atšķirīgi cilvēki var būt vairāk vai mazāk disponēti meditācijas procesam. Tālāk – ir ļoti grūti secīgi pētīt cilvēku vairāku mēnešu vai gadu garumā, tas būtu pārāk dārgs eksperiments. Turklāt – jābūt pārliecībai par eksperimenta dalībnieku regulāru praksi. Visbiežāk tiek pētīti cilvēki, kas tikko sākuši meditēt. Citi rezultāti ir pētot cilvēkus, piemēram, ar 10 000 stundu meditācijas pieredzi. (Notiek arī šādu personu pētniecība īpaši aprīkotās laboratorijās, atklājot, ka gadiem ilga meditēšana atstāj konkrētas pārmaiņas galvas smadzenēs.[10])

Medicīnisko pētījumu rezultātu īss apkopojums

Apkopojot medicīnisko pētījumu rezultātus, es nesteigšos teoloģiski novērtēt to nozīmi, bet atsaukšos uz vispārpieņemtām medicīnas paradigmām.

Meditācija un smadzeņu elektriskā aktivitāte.

Ilgstoši pētījumi ar elektroencefalogrāfijas un funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējumu palīdzību parāda, ka meditācija būtiski maina galvas smadzeņu elektrisko aktivitāti dažādās smadzeņu daļās.[11] Meditācijas procesā atsevišķās smadzeņu daļās pieaug alfa un tēta viļņu intensitāte, samazinoties un pilnīgi izbeidzoties beta viļņu aktivitātei. Dziļākajās meditācijas stadijās smadzenēs var intensificēties augstas frekvences beta jeb gamma viļņi. Publicēti daudzi pētījumi, kas mēģina definēt korelāciju starp smadzeņu elektriskās aktivitātes izmaiņām un cilvēka apziņas stāvokļiem, ja tā drīkstētu sacīt, apziņas dziļumu. Piemēram, alfa viļņu intensitāte norāda uz iekšēji vērstu uzmanību un nelineāru, holistisku domāšanu. Tēta viļņu intensitāte vēsta par radošās bezapziņas aktivitāti. Gammaviļņi tiek saistīti ar spēju no daudziem sīkiem informācijas fragmentiem, kas atrodas dažādos smadzeņu reģionos, izveidot viengabalainu, koordinētu attēlu.[12]

Šodien neviens vairs neapšauba meditācijas tiešu ietekmi uz smadzeņu elektrisko aktivitāti. Pēdējā laikā daudz ar šiem pētījumiem, piemēram, nodarbojas Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte.[13]

Meditācijas iedarbība cilvēka organismā.[14]

Jau pirms 40 – 50 gadiem tika noskaidrots, ka meditācija palīdz pārvarēt stresu, normalizē asinsspiedienu un samazina (vai pat pilnīgi noņem) sāpes. Taču paši interesantākie ir pēdējo 15 gadu atklājumi. Te jāpiemin medicīnas zinātnieks Herberts Bensons[15], kurš, lai pētītu meditācijas iedarbību, 1991.gadā dibinājis Hārvardas Universitātes filiāli – Prāta un ķermeņa medicīnas institūtu (Mind-Body Medical Institute). Viņa pētījumi parāda, ka meditācija cilvēka ķermenī rada bioķīmiskas un fizikālas izmaiņas. Viņš raksta par konstatētām izmaiņām vielmaiņā, sirds darbībā, elpošanā, asinsspiediena rādītājos un smadzeņu bioķīmijā. Pašlaik vairāki vadoši pētniecības centri ASV turpina pētīt meditācijas terapeitiskās iespējas.

Daudzās ASV slimnīcās slimniekiem ar smagām hroniskām slimībām vai pēcoperācijas periodā māca meditāciju kā palīglīdzekli, kas veicina ātrāku izveseļošanos.

Meditācijas praktizēšana samazina kortizola līmeni asinīs veseliem un ar vēzi slimiem eksperimenta dalībniekiem[16]. Kortizola līmenim pazeminoties, krītas stresa līmenis. Pētījumi norāda, ka ilgstoša meditācija samazina adrenalīna un noradrenalīna līmeni, tie ir divi hormoni, kas tiek saistīti ar simpātisko nervu sistēmu, mūsu ķermeņa reakcijām pret fizisku un psiholoģisku stresu.

Meditācija, samazinot stresa līmeni, palielina pacienta psiholoģisko stabilitāti un mieru, radot labsajūtu un līdz ar to – būtisku uzlabojumu slimniekiem, kas cieš no sāpēm, slimo ar vēzi, sirds slimībām, depresiju vai baiļu un nemiera simptomiem.[17]

Ir aprakstīti pētījumi par nozīmīgu meditācijas lomu stresa izraisītas psoriāzes un  astmas ārstēšanā.

Vairākas pētniecības iestādes, piemēram, Mančesteras Universitātes zinātnieki, norāda uz meditāciju kā sāpju remdēšanas līdzekli. Jaunākie pētījumi parāda, ka akūtas artrīta sāpes ar meditācijas palīdzību iespējams mazināt 50% pacientu.[18]

Kā zināms, stresa hormons kortizols negatīvi ietekmē cilvēka imūno sistēmu; pētījumi atklāj, ka meditācija palīdz uzlabot un stabilizēt cilvēka imūno sistēmu. To uzrādījuši arī pētījumi ar HIV slimniekiem.

Pētījumi parāda, ka regulāra meditācija paaugstina melatonīna līmeni asinīs, kas palīdz ārstēt zema melatonīna līmeņa izraisītas slimības.[19] Labus rezultātus ar meditācijas palīdzību var iegūt, ārstējot hronisku bezmiegu.[20]

Ļoti plaši ir apstiprināti pētījumi, ka meditācija palīdz samazināt un pat apzināti kontrolēt asinsspiedienu un veicina izārstēšanos no kardiovaskulārajām slimībām.[21] [22]Meditācija samazina holesterīna līmeni asinīs. Tā samazina aterosklerozi (noārdot nogulsnes artērijās) un miokarda išēmiju.

Meditācijas procesa laikā elpa kļūst dziļāka un mierīgāka, sirds ritms – rāmāks. Pētījumi liecina, ka meditācija var samazināt sirdsdarbības frekvenci par 20 sitieniem minūtē.

Meditācija ar pozitīviem rezultātiem tiek plaši izmantota psihoterapijā. Tā mazina vai pilnībā novērš neirozes un neirotiskus traucējumus. Palīdzot vispirms pieņemt, akceptēt un atlaist nomācošas domas un zemu pašvērtējumu, meditācija palīdz vieglākos depresiju gadījumos.[23]

Tomēr meditācijas izmantošana sarežģītu psihisku slimību gadījumos nedod pozitīvus rezultātus. To nedrīkst pielietot šizofrēnijas un epilepsijas gadījumos, jo slimnieki meditācijas rezultātus var interpretēt kontrproduktīvi.

Jārēķinās, ka meditācija kā sevis izzināšanas ceļš ar vērības palīdzību konfrontē ar bezapziņas materiālu. Tāpēc blakus jābūt kompetentiem padomdevējiem, konsultantiem. Ļoti svarīgi ir mācēt pareizi integrēt meditācijā jauniegūto pieredzi.

Būtiski rezultāti dokumentēti, ar meditāciju ārstējot cilvēkus no atkarībām: smēķēšanas, alkoholisma un narkomānijas. Meditācija mazina nepieciešamību, tieksmi pēc mākslīgi izmainītiem apziņas stāvokļiem. Smēķēšanu atmetušajiem ir vieglāk izturēt nepieciešamību pēc smēķēšanas atsākšanas.

Psiholoģiskie rezultāti.

Meditāciju praktizējošie apliecina šādus ieguvumus:

• meditācija uzlabo uztveres spējas – regulāra meditācija palīdz pievērst nedalītu uzmanību vienai lietai (tēmai, objektam), pārspējot iekšējos un ārējos traucējumus. Tā attīsta labākas problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas spējas. Meditācijas laikā cilvēks atraisās, atbrīvojas no parastās pasaules uztveres un interpretācijas modeļiem, kas atļauj cilvēkam ieraudzīt konkrēto situāciju no jauna skata punkta, daudz visaptverošāk. Meditācija atbrīvo no automātiskām reakcijām, kad uz konkrētiem notikumiem reaģējam bez domāšanas;
• meditēšanas rezultātā pieaug enerģijas līmenis, samazinās nepieciešamība pēc miega, pieaug produktivitāte un radošums;
• pieaug sevis pieņemšana, pakāpeniski pārspējot mazvērtības un sevis nolieguma sajūtas. Šī pieredze parasti pāraug spējā pieņemt citus cilvēkus tādus, kādi tie ir. Tiek pārspēti mūsos mājojošie un mūs graujošie iekšējie konflikti;
• pieaug spēja brīvi izpaust savas emocijas (bieži tās ir bloķētas) - gan pozitīvās, gan negatīvās;
• pieaug spēja pacietīgi, līdzsvaroti veikt darbu. Tā ir spēja pieņemt noteiktu norišu dabisko ātrumu;
• pieaug personas viengabalainības sajūta.

Tiek liecināts par lielāku konkrētās situācijas izpratni, spēju izvērtēt, kura rīcība ir konstruktīva, kura – destruktīva. Tas palīdz paust savu viedokli ar lielāku pārliecību un ātrāk pieņemt lēmumu.

Noslēgums

Lai gan veikti jau daudzi pētījumi un ir pieejami to rezultāti, pētniecība šajā jomā tikai sāk attīstīties. Kā jau minēju, tā nav vienkārša un ir dārga. Eksperimentu dalībniekiem ir strikti jāseko norādījumiem, un, vai viņi to dara, ir grūti pārbaudīt. Nav iespējams, kā, piemēram, eksperimentos ar medikamentiem, cilvēkam iedot fiksētu meditācijas devu. Dažādiem cilvēkiem ir arī atšķirīga dispozīcija pret meditāciju, vieniem meditācija padodas vieglāk, citiem grūtāk. Līdz ar to nav iespējams īstenot eksperimenta dalībnieku homogenitāti. Tomēr pētniecības metodes pilnveidojas, un, vērojot šo procesu, rodas stabila pārliecība, ka meditācijas medicīniskā pētniecība nākotnē tikai paplašināsies.

Noslēgumā vēlreiz vēlos uzsvērt, ka  ar meditāciju nav jāaizvieto konvenciālā medicīna, taču meditācija var būt nozīmīgs palīgs konvencionālajai medicīnai konkrētu slimību cēloņu novēršanā un ārstēšanā. Protams, tā paredz pilnīgi citas kvalitātes pacienta līdzdalību slimības ārstēšanā, taču par to pašlaik runā visās medicīnas jomās, respektīvi, par tā saukto inteliģento vai zinošo pacientu. Darbs ar šādu pacientu gan prasa daudz  laika un rada ne mazums papildu apgrūtinājumu, bet galu galā var palīdzēt sasniegt efektīvākus rezultātus.

Programmas

Ziemeļamerikā un Eiropā pašlaik ir daudzi meditācijas pētniecības institūti un medicīnas iestādes, kas integrējušas meditāciju savās ārstēšanas programmās. Te noteikti jāmin Masačūsetas Universitāte (University of Massachusetts Medical Centre for Mindfulness in Medicine, Healthcare and Society). Tā ir senākā un lielākā medicīnas iestāde, kas nodarbojas ar meditācijas iekļaušanu ārstēšanas procesā. Šajā iestādē meditācijā ir apmācīti vairāk nekā 13 000 pacientu.

Andersona Vēža centrs (MD Anderson Cancer Center) Hjūstonā ir viens no labākajiem  onkoloģiskajiem centriem pasaulē. Te piedāvā vairāk nekā 75 tā saucamās komplementāras terapijas programmas, tostarp mācot dzen (zen) meditāciju, kristīgo centrēto lūgšanu, jogu, taiči utt. Šīs komplementārās programmas tiek savienotas ar tradicionālo ārstēšanu.

Oksfordas kognitīvās terapijas centrs (Oxford Cognitive Therapy Centre) Lielbritānijā piedāvā meditācijas kursus depresijas pacientiem. Centrā pacientiem arī palīdz apzināties depresijas agrīnās pazīmes un tās laikus novērst. Atklājies, ka meditācija ir efektīva darbā ar pacientiem ar suicīdām nosliecēm, veicinot pacientu sevis pieņemšanu.

Kā jau minēju, pašreiz pasaules medicīnas literatūrā atrodams liels materiāla resurss, kas apraksta dažādus meditācijas izmantošanas aspektus medicīnā, to nav iespējams ietvert īsā lekcijā vai rakstā. Mans nolūks norādīt, manuprāt, nozīmīgu virzienu, kas varētu dot noderīgus inovatīvus impulsus Latvijas medicīnai un jaunām idejām atvērtiem mediķiem, iespējams, veidojot jaunas partnerības, jaunas ārstniecības programmas, kurās būtu iekļauta arī meditācijas mācīšana un praktizēšana. 

 

[1] Rubenis, J. Ievads kristīgajā meditācijā. R.: Zvaigzne ABC, 2008.

[2] Meins, Dž. Vārds klusumā. Kristīgās meditācijas rokasgrāmata. R.: Zvaigzne ABC, 2009.

[3] Frīmens L., Rubenis J. Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla. R.: Zvaigzne ABC, 2010.

[4] Lūkas evaņģēlijs 2:19.

[5] Varam sākt meditēt, ievērojot tikai dažas lietas. Zīmīgi, ka benediktiešu mūks Džons Meins un viņa radītā Pasaules Kristīgās meditācijas kopiena (World Community for Christian Meditation), lai nemulsinātu cilvēkus, izvairās pārāk daudz runāt par meditācijas tehniku, uzsverot tikai trīs lietas: klusumu, mieru un vienkāršību. Šajā pieejā pavisam noteikti slēpjas dziļa gudrība.

„Atrodi klusu vietu. Apsēdies ar taisnu muguru. Sēdi klusu. Viegli aizver acis un klusi, iekšēji un ar mīlestību visu meditācijas laiku atkārto lūgšanas vārdu vai mantru: ma-ra-na-ta. Saki to kā četras ar vienādu uzsvaru izrunātas zilbes. (...) Nedomā par vārda nozīmi. Tikai pievērs savu uzmanību tā skaņai visā meditācijas laikā, no sākuma līdz beigām. Ja uzmanība novirzās citur, vienkārši atgriezies pie savas mantras. Meditē 30 minūtes katru rītu un katru vakaru, katru savas dzīves dienu.” (www.wccm.org)

[6] Johnston, W. The Mirror Mind. Harper-Row Publishers, 1981.

[7] Wilber, K. Sex, Ecology, Spirituality. Boston: Shambhala, 1995.

  Wilber, K. One taste. Boston: Shambhala, 1999.

  Wilber, K. The Integral Vision. Boston: Shambhala, 2007.

Kens Vilbers ir viens no autoritatīviem zinātniekiem, kas mēģinājis saistīt “trešās personas datus” – respektīvi, ar EEG reģistrētās savas galvas smadzeņu elektriskās aktivitātes izmaiņas, ar “pirmās personas datiem” – savu iekšējo pieredzi. Viņš ir pārliecināts, ka tēta viļņi atbilst “smalkajam”, bet delta - “cēloniskajam” apziņas stāvoklim.

[8] Johnston, W. Silent Music. Harper&Row Publishers, 1970.

[9] Lietojot apzīmējumu “tradicionālā medicīna”, es ar to domāju plašu jēdzienu, kas sevī iekļauj arī daudzus alternatīvās medicīnas (piemēram, homeopātijas) virzienus.

[10] Goulmens, D. Destruktīvās emocijas. Kā mēs varam tās pārvarēt? Zinātnisks dialogs ar Dalailamu. R.: Zvaigzne ABC, 2010.

[11] D’Aquili, E. and Newberg, A.B. The Mystical Mind: probing the biology of religious experience. Augsburg Fortress Publishers, 1999.

[12] Nataraja, S. The Blissful Brain. Neuroscience and proof of the power of meditation. London: Gaia Thinking, 2008., p. 43-102.

[13] The Norwegian University of Science and Technology (NTNU) (2010, March 31). Brain waves and meditation. ScienceDaily. Retrieved November 24, 2010, from http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:i2CVnD42UaAJ:www.sciencedaily.com /releases/2010/03/100319210631.htm+meditation+and+science&cd=18&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

[14] Nataraja, S. The Blissful Brain. Neuroscience and proof of the power of meditation. London: Gaia Thinking, 2008., p. 169-191.

[15] Benson, H. 1998. Staying Healthy in a Stressful World. PBS Body & Soul with Gail Harris. PBS Online: Beacon Productions.

[16] Piemēram, Walton, K.G., Fields, J.Z., Levitsky, D.K., Harris, D.A., Pugh, N.D.  and Schneider, R.H. Lowering cortisol and CVD risk in postmenopausal women: a pilot study using the transcendental meditation program. Annals of the New York Academy of Sciences, 2004: 1032:211-5.

[17] Ахмедов, Т.И. Практическая медитация. Издательство Эксмо, 2008.

[18] University of Manchester (2010, June 2). Meditation reduces the emotional impact of pain, study finds. ScienceDaily. Retrieved November 24, 2010, from http://www.sciencedaily.com /releases/2010/06/100602091315.htm

[19] Piemēram,  Massion, A.O., Teas, J., Hebert, J.R., Wertheimer, M.D. and Kabat-Zinn, J. Meditation, melatonin and breast/prostate cancer: hypothesis and preliminary data. Medical Hypotheses, 1995; 44(1): 39-46.

[20] American Academy of Sleep Medicine (2009, June 15). Meditation May Be An Effective Treatment For Insomnia. ScienceDaily.

[21] Meins, Dž. Vārds klusumā. Kristīgās meditācijas rokasgrāmata. R.: Zvaigzne ABC, 2009.

[22] Piemēram, Manikonda, P., Stoerk, S., Toegel, S., et al. Influence of non-pharmacological treatment (contemplative meditation and breathing technique) on stress induced hypertension: a randomized controlled study. American Journal of Hematology, 2005: 18(5 pt 2): 89-90A; abstract P232.

[23] Piemēram, Finucane, A. and Mercer, S.W. An exploratory mixed methods study of the acceptability and effectiveness of mindfulness-based cognitive therapy for patients with active depression and anxiety in primary care. BMC Psychiatry, 2006:6:14.