Piecas grāmatas

Ja es nonāktu ierobežotos apstākļos, es būtu ļoti priecīgs, ja man līdzi būtu šīs piecas grāmatas, kuras es labprāt nesteidzīgi, vērīgi un reflektīvi pārlasītu vēlreiz:

Ričards Rors. Universālais Kristus.

Būtiskākais par kristīgo garīgumu, atklājot tā universālos plašumus, tā skaistumu, dziļumu un iespējas. Stāsts nav par ceremonijām un stīvām formām, bet Dzīves un Dzīvības plūsmu.

Ričards Rors. Mūžīgais dimants.

Svarīga grāmata par cilvēka transformāciju. Kam manī jāmirst un – kāpēc? Šīs grāmatas 15.-17.lpp. ir lasāms, manuprāt, viens no satricinošākajiem tekstiem par cilvēka dzīves noslēpumaino jēgu. Tas, kurš šīs rindas spēj saprast līdz to dzīlēm, ir apgaismotais.

Ričards Rors. Apslēptais.

Mūsdienīgi un dziļi atklātas būtiskākās Bībeles tekstu tēmas un attīstības līnijas. Fantastiska un negaidīta atbilde uz jautājumu: par ko tad īsti šī savādā grāmata -Bībele stāsta?

Bils Plotkins. Dvēseles mākslas.

Lieliska grāmata par cilvēka garīgo pārveidi. To īpaši vērtīgu dara vairāki desmiti konkrētu garīgu prakšu apraksti. Tā ir grāmata par uzdrošināšanos atstāt “komforta zonu”, jo tikai ārpus tās notiek patiesa izaugsme. Laikā, kad visa pasaule ir spiesta atstāt “komforta zonu”, tā ir izcili piemērota lasāmviela.

Dāgs Hammaršelds. Ceļa zīmes.

Grāmata, kas māca sarunāties ar sevi un ar ko lielāku par sevi. Stulba vienatne var būt nokaujoša, bet… tā nav vienīgā vienatnes forma, kāda tev pieejama.