Meditācija, apzinātība un U teorija ir jaudīgi instrumenti spēcīga vadītāja rokās
2019. gada 1. februārisAutors: Jānis Ošlejs - ekonomists, uzņēmumu «Primekss» un «Molport» vadītājs
Presē izskanējušas gan atbalstošas, gan kritiskas piezīmes par «Integrālās izglītības institūta» semināru, ko Valsts kanceleja pērn nodrošināja 20 augstākā līmeņa ierēdņiem. Daži izteikuši viedokli, ka šie eiro iztērēti nelietderīgi.
Pats ikdienā vadu uzņēmumu grupu «Primekss» un esmu «Molport» valdes priekšsēdētājs. Šie ir augsti inovatīvi uzņēmumi, kas darbojas visā pasaulē, nodarbinot teju trīs simtus cilvēku un sasniedzot vairāk nekā 50 miljonu eiro apgrozījumu. Tas man ļauj teikt, ka noteikti neesmu dīvāna berzētājs. Esmu uz mērķi vērsts vadītājs, kura vadītie uzņēmumi sasniedz 30% izaugsmi gadā jau piecus gadus pēc kārtas un plāno turpināt šādu attīstības tempu.
Esmu arī ieguvis atbilstošu biznesa vadības izglītību Latvijas Universitātē, Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un citur, un tomēr esmu apmeklējis gan «Miervidu» meditācijas treniņu, gan «Integrālās izglītības institūta» kursus apzinātībā un strukturētā nākotnes plānošanā, izmantojot U teoriju. Noteikti tos iesaku visiem augstākā līmeņa vadītājiem, kuri vada pietiekami sarežģītus uzņēmumus vai kolektīvus.
Apzinātība un meditācija spēcīga vadītāja rokās nav jauku meiteņu mīlīga pasēdēšana, bet gan jaudīgs instruments, ar kura palīdzību var dziļāk un labāk izprast sevi un apkārt notiekošo. Apzināta izpratne par notiekošo ir ļoti noderīga īpaši tiem vadītājiem, kas nevēlas būt vienkārši ikdienas notikumu mētāti, bet gan spēt pacelties stratēģiskā līmeni un pieņemt skaidrus lēmumus.
Ja kolektīvs aug strauji vai ir pakļauts būtiskām pārmaiņām, vadītājam ir svarīgi to pielāgot un pārveidot atbilstoši jaunajai situācijai. Vadības stils, kas iederējās un bija sekmīgs vadot mazu grupu, būs nepiemērots 200 cilvēkiem. Vadības metodes, kas der stabilā tirgū esošam uzņēmumam nepavisam nederēs, ja apstākļi kļūs strauji mainīgi. Bieži augstākā līmeņa vadītāji to īsti neizprot un turpina arvien vecajā veidā, jo tas taču reiz atnesa tiem panākumus. Dažreiz varbūt arī saprot, ka kaut kas jāmaina, bet nespēj atrast veidus kā – līdz to vadītie uzņēmumi sāk stagnēt vai nobankrotē faktiski vadītāja nespējas sevi mainīt dēļ. Vadītāji, kas jūt, ka lietas nenotiek tā, kā tām vajadzētu būt, bet neatrod veidus, kā panākt pozitīvas izmaiņas, bieži izdeg, triecoties pret šķietami nepārvaramo situāciju kā putns stikla rūtī.
Meditācija un apzinātība ļauj ieraudzīt sevi un situāciju tajā tādu, kāda tā ir, radot skaidru izpratni par notiekošo un līdz ar to radot bāzi izmaiņām sevī un vadītajā uzņēmumā. Veiksmīgi darba rezultāti, savukārt, rada ar sevi un dzīvi apmierinātu vadītāju un koletīvu.
Savukārt Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) pasniedzēja Otto Šarmera izstrādātā U teorija ļauj, izmantojot apzinātību un citus rīkus, sistemātiski paskatīties uz faktiem, ar tiem saistītām emocijām, saprast savu nostāju un tad, vadoties pēc tā dēvētā «šodienas brīža», strukturēti izveidot skaidru nākotnes vīziju un plānu tās sasniegšanai.
Ļoti daudzi pasaulslavenu un ārkārtīgi sekmīgu uzņēmumu vadītāji – «Apple» Stīvs Džobs, «Google» Sergejs Brins, «Salesforce» Marks Beņofs, «LinkedIn» Džefs Veiners, «Twitter» Džeks Dorsijs un daudzi citi izmanto apzinātības un meditācijas pieejas sistemātiski ikdienā. Arī es, īpaši ASV, kur daudz darbojas arī abi manis vadītie uzņēmumi, saskaros ar plašu šo metožu izmantošanu starp augstākā līmeņa vadītājiem.
Ne jau velti Otto Šarmers U teoriju pasniedz MBA studentiem vienā no desmit labākajām biznesa skolām pasaulē – MIT Sloan School of business.
Starp citu šajā skolā divu gadu kurss vienam studentam maksā 179 tūkstošus ASV dolāru!
«Inegrālās izglītības institūta» kursi ir ļoti piemēroti domājošiem augstākā līmeņa vadītājiem dinamiskās darba un personiskās izaugsmes situācijās, un man ir prieks, ka Latvijas valsts pārvaldes struktūru vadītāji apgūst mūsdienīgas metodes sevis pilnveidošanai un skaidrai plānošanai. Vēlu veiksmes vadot valsti un nodrošinot Latvijai spēcīgu attīstību!
Pārpublicēts ar autora atļauju no Dienas Bizness