Lasāla Kontemplācijas skola / Lassalle Kontemplationsschule via integralis

Lasāla Kontemplācijas skolas (LKS) via integralis vēsture

Skola pamatojas uz jezuīta Hugo M. Enomijas–Lasāla, SJ (1898–1990) pārliecību, ka ir jāveido tilts starp kristīgo garīgumu un zen tradīciju. Viņš pats apguva zen meditāciju Japānā un zen meistars Jamada Kouns viņu iecēla par zen skolotāju. Sešdesmitajos gados Lasāls uzsāka zen meditāciju vai garīgo divvalodību mācīt citiem kristiešiem. 

Lassalle Kontemplationsschule via integralis 2004. gadā Šveicē dibinājuši Lasāla skolnieki, autorizēti zen meistari – jezuīts Niklauss Brančens (Niklaus Brantschen, dz. 1937) un Sv. Katrīnas kopienas mūķene Pia Gīgere (Pia Gyger, 1940–2014), kas savu zen apmācību absolvēja Japānā un Havaju salās. Viņus par zen meistariem apstiprināja zen meistars Bernijs Glasmans (Bernie Glasmann). Ar savu skolotāju piekrišanu viņi zazen praksi padarīja pieejamu kristīgā kontemplatīvā ceļa gājējiem.

Lasāla Kontemplācijas skolu via integralis (LKS) N. Brančens un P. Gīgere veidoja kā kristīgās mistikas un zen prakses atbildīgu sintēzi.

Lasāla Kontemplācijas skolā via integralis var mācīties iepazīt kontemplāciju, to praktizēt un padziļināt. Reģionālās grupas piedāvā regulāras kontemplācijas prakses iespējas ikdienā. Kontemplācijas skolotāju izglītības programma tiek piedāvāta cilvēkiem, kuriem jau ir intensīva garīgā ceļa pieredze un kuri vēlētos šajā ceļā ievadīt citus.

Vārds integrāls norāda skolas uzdevumus trīs virzienos:

• kristīgo kontemplatīvo tradīciju integrācija; nevis konkurence, bet kooperācija,
• tiltu veidošana starp reliģiju kontemplatīvajām tradīcijām,
• integrālas pieejas īstenošana.

Kāpēc nepieciešama divvalodība?

Mēs taču varētu palikt vienas tradīcijas (konfesijas) ērtajā pašapmierinātībā! Garīgā divvalodība māca neduālu pieeju. Kāpēc nepieciešama sintēze starp vīrieti un sievieti, starp divām smadzeņu puslodēm, starp Rietumu (analītisko) un Austrumu (epistēmisko) pieeju? Vai varētu būt jēga tajā, ka pasaulē nav vienas dominējošās reliģijas?  

Psihoterapeits un daudzu grāmatu autors Tomass Mūrs sacījis pārdomu vērtus vārdus: "Ja tu pazīsti tikai vienu reliģiju, tad nepazīsti nevienu". Lai garīgumu īsti iepazītu, uz to nepieciešams palūkoties vismaz no divu garīgo tradīciju perspektīvas. Tas palīdz arī savā tradīcijā atšķirt būtisko no mazsvarīgā, laicīgās kultūras ietvaru no mūžīgā satura, kam dažos gadījumos ir izšķiroša nozīme.

Konkrēti tiekoties ar citu garīgo tradīciju, kuru nesaprotam, mēs mācāmies, ko nozīmē atstāt komforta zonu un atvērties nezināmajam un nesaprotamajam (vairāk par to sk.: How Buddha helps to be a better Christian: Richard Rohr https://www.youtube.com/watch?v=TZS9bvxVp6Y).

Savukārt garīgais skolotājs, klīniskais psihologs Džeimss Finlijs raksta: “Kad meklējam, kas ir patiesākais mūsu pašu tradīcijā, atklājam, ka esam vienoti ar tiem, kuri meklē patiesāko viņu tradīcijā. Žaks Maritēns runā par vienību dažādībā. Skaidrība par Jēzus evaņģēliju ļauj mums īstenot jēgpilnu dialogu ar budistiem, kuriem ir skaidrība par dharmu. Brīvi krītot Dieva dzīlēs, sastopam cits citu viņpus atšķirībām.”

Kas ir kontemplācija?

Kontemplācija (no latīņu val. vārda contemplari – “skatīties”, “vērot”) kristietībā nozīmē uzmanīgu, klusējošu un vienlaikus dzirdīgu uzturēšanos Dieva klātbūtnē. Jau kopš senatnes tā tikusi praktizēta kā dzīves forma (vita contemplativa) dažādās ordeņu kopībās.

Kontemplatīvā lūgšana dzimst klusuma kultūrā, kurā domas, vārdi un tēli atkāpjas klusēšanas un klausīšanās priekšā. Mēs koncentrējamies, pārspējot izklaidību un daudzveidīgos iekšējos traucēkļus un pilnībā uzticot sevi dievišķajam noslēpumam sirds dziļumos. Tā ir lūgšana, kas notiek caur vienkāršu klātbūtni: es Dievā un Dievs manī.

Regulāra kontemplācijas praktizēšana ir viens no garīgo vingrinājumu veidiem: mēs vingrināmies katrā mirklī, ar katru elpas vilcienu būt atmodināti Dieva klātbūtnei. Tās piedzīvošana ir dāvana, un tā ir spējīga mainīt mūsu dzīvi. Pieredze, ka viss, kas mums dzīvē nepieciešams, jau ir šeit, sniedz patiesu atbrīvošanu.

Via integralis tam piedāvā atbilstošu ceļu, metožu kopumu, kas atvasināts no dzenbudisma tradīcijas: zazen jeb sēdēšanu klusumā, sirds-gara koncentrēšanu. Šī cauri gadsimtiem attīstītā garīgā prakse optimālā veidā integrē ķermeņa, dvēseles un gara spēkus, ar regulāru vingrinājumu palīdzību tos aizvien lielākā mērā apvienojot. Tāpēc tā ir sevišķi piemērota prakse, kas sniedz iespēju modernajā ikdienā dzīvot klusuma kultūrā.

Arī kristīgā tradīcija pazīst atraisīšanās un iegremdēšanās ceļa tradīciju: tuksneša tēvu apofātiskajā ceļā, Austrumu Baznīcas sirds lūgšanā un Rietumu mistikā. Šī ceļa augļi ir daudzkārt aprakstīti. Taču līdz pat šodienai mūsu rīcībā nav bijis nevienas ar zazen salīdzināmas iekšējās iegremdēšanās metodes, kas būtu pieejama “normāliem kristiešiem”. (Par to vairāk varam izlasīt Ričarda Rora grāmatā "Kailā tagadne").

Kontemplācijā mēs, izmantojot to pašu sēdēšanas pozīciju kā zazen un centrējoties uz elpošanu, vingrināmies ar tādu pašu iekšējās stājas skaidrību atraisīties no visiem iekšējiem tēliem un domām. Savienošanos ar elpu var veicināt vadvārds(leitwort) vai mantra (piemēram, abba, no aramiešu val. – tēvs; vai nada, no spāņu val. – nekas). Alternatīva ir šikantaza– “tikai sēdēšana”. 

Meditācijas norisē esam pārņēmuši zen tradīciju metodes (laika strukturēšana, meditācijas periodi un uzdevumi). Tas galvenokārt izpaužas kontemplatīvās lūgšanas praktizēšanā vairāku dienu garumā. Mēs esam pateicīgi par šīm Austrumu garīgo tradīciju dāvanām un pielietojam tās atbildīgi, nesajaucot ar savu ticību.

No budistu brāļiem un māsām mūs atšķir kategorijas, ar kurām skaidrojam meditācijā iegūto pieredzi, kad vēlamies saprast, kas mūsos norisinās, kas ar mums “notiek”. Te palīdz to kristiešu liecības, kas šo apziņas apvienošanas un apziņas iztukšošanas ceļu gājuši pirms mums un to aprakstījuši: Meistars Ekharts, Avilas Terēze, Krusta Jānis, Hugo Lasāls un daudzi citi. Skaidrošana notiek ar atsevišķu lekciju palīdzību un individuāli asistējot meditētājiem.

Austrumu un Rietumu sastapšanās

via integralis saplūst divu lielu cilvēces garīgo tradīciju pieredze – kristīgā mistika un zen. Starpreliģiskā dialoga pionieris jezuītu tēvs Hugo Enomija Lasāls apraksta tajā apslēpto īpašo izaicinājumu: “Dialogs nozīmē uzņemties izaicinājumu zināmā mērā iedziļināties citā reliģijā, lai to varētu sastapt pieredzes ceļā.”

Tāds garīgs starpreliģiskais ceļš vēl pirms dažām paaudzēm būtu licies neiespējams. Šodien, 21. gs. sākumā, tas ir augstākajā mērā aktuāls. Kāpēc? Pasaule apvienojas, un cilvēka identitāte kļūst aizvien globālāka. Taču ar sāpēm jāatzīst, ka ar mums pieejamajiem tehnikas, politikas un komunikācijas līdzekļiem mēs nespējam atrisināt globālās problēmas. Ne mūsu sirds, ne reliģijas, ne cilvēku institūcijas nav sagatavotas tam, ko tas nozīmē: dzīvot bezgala dažādiem vienā pasaulē.

Taču kā gan piedzīvot vienotību, ja visi vārdi jau ir pasacīti un reliģiskie vai politiskie koncepti nevis ved mūs pretī vienotībai, bet gan šķir un sadala? Vārdi kļūst jēgpilni tikai tad, ja tie sākas sirdī, dzimstot no klusuma pieredzes. via integralis ir viens ceļš pie tā.

via integralis emblēma simboliski apvieno būtiskākos šī ceļa elementus:

• pasaules, kurā dzīvojam, DAŽĀDĪBU, kas plešas visos ČETROS debesu virzienos,
• budismā pazīstamo TUKŠUMU bez satura un formas, kas tomēr ir klātesošs visā esošajā,
• piepildījuma APLI, kurā mūsu dažādības pieredze dzīvē apvienojas VIENOTĪBĀ – VIENĪBĀ,
• kas saskaņā ar kristīgo tradīciju tiek svētīta un transformēta KRUSTĀ, kurš vienojoši ved augšup un lejup, uz iekšu un āru savā viduspunktā – KRISTŪ.

Vairāk informācijas: www.viaintegralis.ch

via integralis Latvijā

Kopš 2009. gada LKS via integralis tradīcijas meditācijas metodi Latvijā māca Dr. Juris Rubenis. Viņš ir absolvējis LKS programmu Šveicē un iecelts par LKS vadītāju Latvijā.

Pašreiz norit LKS 3. izglītības programma latviešu valodā. Savukārt nākamo četrgadīgo LKS kontemplācijas skolotāju izglītības programmu (2026–2029) plānots sākt 2026. gada janvārī.

Programmas vadītājs: Dr. Juris Rubenis, teologs, trešās pakāpes kontemplācijas skolotājs, LKS vadītājs Latvijā.

Programmas skolotāji: Indulis Paičs, teologs un kontemplācijas skolotājs, Jirgens Lembke, zen un trešās  pakāpes skolotājs LKS vadītājs Šveicē, Regula Tannere, teoloģe un trešās pakāpes kontemplācijas skolotāja, kā arī citi Latvijas, Šveices un Vācijas LKS kontemplācijas skolotāji.

Dalības nosacījumi

Programmā tiek uzņemti cilvēki,

• kuriem ir vismaz 6 gadu (LKS autorizēta skolotāja apstiprināta) regulāras meditācijas prakses pieredze un kuri regulāri praktizē kontemplatīvo meditāciju,
• kuri ieguvuši autentisku garīgo pieredzi,
• kuri ar prieku iedziļinās mistikas teoloģijā,
• kuriem piemīt spēja mācīt citus cilvēkus un tiem garīgi palīdzēt.

(Ar programmas vadītāja atļauju programmā var uzņemt cilvēkus ar īsāku meditācijas prakses pieredzi. Tādā gadījumā, lai saņemtu skolotāja sertifikātu, absolventam pēc programmas pabeigšanas jāsasniedz nepieciešamā 10 gadu meditācijas prakses pieredze.)

Ko māca via integralis tradīcija?

• via integralis atbildīgā dialogā starp kristīgās mistikas un zen tradīciju māca bezformas meditāciju.
• via integralis ir bagātīgās un nereti apslēptās kristīgās mistikas tradīcijas starpniece.
• via integralis kopj garīgo divvalodību, lai abu garīgo ceļu vērtības tiktu pienācīgi novērtētas un autentiski nodotas tālāk.

Programma sniedz    

• izlīdzināšanos ar savu dzīvi/biogrāfiju, palīdzot katram atklāt savus talantus un ēnas un veicinot personības attīstību un pārveidi,
• spēju vadīt kontemplācijas retrītus, ievadot un pavadot retrītu dalībniekus kontemplācijas praksē,
• zen budisma un kristīgās mistikas pamatzināšanas,
• sociālpolitiskās atbildības apzināšanos, kas ir katra patiesa garīguma sastāvdaļa,
• zināšanas, kā pareizi apieties ar garīgās prakses atraisītajām enerģijām un garīgajām krīzēm.

Programmas mērķis ir palīdzēt attīstīt spējas ievadīt citus cilvēkus via integralis meditācijas praksē un būt kompetentiem līdzgaitniekiem šajā ceļā.

Sekmīgas absolvēšanas nosacījumi

1) Piedalīšanās visos 12 programmas semināros (desmit četru dienu semināri, viens piecu un viens septiņu dienu seminārs).

2) Rūpīgs darbs ar ieteikto literatūru.

3) Regulāra līdzdalība (vismaz reizi gadā) garajos (5–7 dienu) meditācijas retrītos.

4) Studiju darba iesniegšana ceturtajā mācību gadā par paša izraudzītu tēmu no mācību programmas.

5) Projekta (tas var būt saistīts ar studenta profesionālo vai dzīves kontekstu) prezentācija par meditācijas prakses izmantošanu ikdienā.

6) Asistenta prakses apgūšana meditācijas retrītos.

LKS skolotāju pakāpes

LKS skolotāji var iegūt trīs skolotāju pakāpes.

Sekmīgi absolvējot četrgadīgo programmu, var iegūt pirmās pakāpes LKS kontemplācijas skolotāja sertifikātu. Starptautisko sertifikātu izdod Šveices skola Lassalle Kontemplationsschule via integralis. Pirmās pakāpes skolotājiem ir tiesības vadīt meditācijas retrītus.

Lai iegūtu otrās pakāpes LKS skolotāja sertifikātu, kas skolotājam sniedz tiesības pieņemt un apmācīt individuālus skolniekus, jāturpina mācības atbilstoši LKS apstiprinātajiem noteikumiem konkrēta augstākas pakāpes LKS skolotāja individuālā pārraudzībā (supervīzijā).

Lasāla kontemplācijas skolu katrā reģionā vada trešās – augstākās pakāpes skolotāji (meistari), kuriem ir tiesības iecelt LKS skolotāja amatā atbilstošas prasmes ieguvušus LKS mācību programmas absolventus.

Papildus informācija: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!